Unikāls Eiropas dabas vēstures piemineklis, apsaimnieko a/s “Latvijas valsts meži”. 16 ha platībā, kas iedalīti 19 floristiski ģeogrāfiskos apgabalos, Maksimilians Siverss (1857 – 1919), Skrīveru muižas īpašnieks, kokus ieaudzēja no sēklām, kas tika ievāktas to dabiskajā izplatības apgabalā visā pasaulē. Tas bija pirmais tāda plaša mēroga eksperiments Baltijā. Mūsdienās parkā var apskatīt aptuveni 250 dažādas koku un krūmu sugas.
Parkā ir saglabājušās pils kāpnes, akmens kāršu galdiņš, tējas terase, strūklaka un pils sētas drupas.
Parku var izstaigāt pēc savas izvēles vai iepriekš sazinoties ar gidu (tālrunis 25661983).
Apgaitas karte 1932.gads
LAPEGLES, SKUJMETES
Vasarzaļi, vienmājas skuju koki. Skujas mīkstas, lineāras, uz īsvasām daudzu skuju pušķos. Ziedēšanas laikā segzvīņas garākas par sēklu zvīņām. Čiekuri nelieli, ovāli vai apaļīgi. Ļoti augstvērtīga, sveķiem un miecvielām bagātīga koksne, kuras apstrāde ir sarežģīta. Augsnē un ūdenī ilgstoši netrūd.
Eiropas lapegle – pirmā lieluma koks, vainags jaunībā konisks, vēlāk ovāli noapaļots.Sakņu sistēma spēcīga. Skujas gaiši zaļas, mīkstas, 1,5-4 cm garas. Čiekuri 3-4 cm gari, gareni. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos- Alpos un Karpatos. Veido tīraudzes.
Sibīrijas lapegle pirmā lieluma koks ar taisnu, slaidu stumbru, šauri konisku vainagu. Sakņu sistēma spēcīga. Skujas 1,5-4,5 cm garas. Jau septembrī dzeltē un drīz nobirst .Čiekuri 2-3,5 cm gari, gareni, dzeltenbrūni, mataini. Savvaļā aug Sibīrijā no Obas un Irtišas R līdz Baikāla ezeram un Ļenas augštecei A, līdz mežiem Sajānu un Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā. Zied aprīļa beigās, sēklas nogatavojas jau septembrī un tūlīt sāk izbirt.
Japānas lapegle pirmā lieluma koks ar taisnu stumbru. Miza jauniem dzinumiem pelēka, veciem – tumši pelēka. Vainags plati konisks ar gariem, parasti horizontāliem sānu zariem. Sakņu sistēma labi veidota. Skujas 2-4 cm garas. izteikti plakanas. Čiekuri dekoratīvi, atgādina pildītu rozes ziedu. Savvaļā aug Japānā, Honsju salā.
Amerikas lapegle līdz 20 m augsts koks. Zari īsi, dzinumi tievi. Skujas 2-3 cm garas. Čiekuri ļoti mazi- 10 mm gari. Savvaļā aug Ziemeļamerikā un Kanādā. Latvijā ļoti reti sastopama.
Daurijas lapegle otrā lieluma koks ar saplacinātu vainagu, horizontāliem zariem. Savvaļā aug Austrumsibīrijā, Kamčatkā, Kuriļu salās.
DUGLĀZIJAS
Mūžzaļi, vienmājas koki ar slaidu stumbru. Čiekuri nokareni, ienākas ziedēšanas gadā. Čiekuru segzvīņas ievērojami agrākas par apaļīgajām sēklzvīņām. Pavairo ar sēklām.
Menzīsa, zaļā duglāzija augsts, pirmā lieluma koks. Sakņu sistēma spēcīga, dziļa. Savvaļā aug Ziemeļamerikas R daļas kalnu reģionā. Latvijā koki sāk ziedēt 10-15 gadu vecumā. Čiekuri 5-10 cm gari.
ĪVE
Parastā īve, platpaeglis otrā vai trešā lieluma koks. Stumbrs raukts un parasti rievots. Koksne nesatur sveķus. Skujas pamīšus pa vienai, plakanas, 2-3,5 cm garas. Sēkjlsedze spilgti sarkana, ar vieglu apsarmi. Zied aprīļa beigās, ienākas augustā. Augšana ļoti lēna. Savvaļā aug kā Atlantijas floras pārstāve Viduseiropā un Dienvideiropā, Krimā, Kaukāzā, Āfrikas ZR kalnos.
BALTEGLES, DIŽEGLES
Mūžzaļi lieli vai vidēji koki ar konisku augumu, lineārām plakanām skujā. Miza samērā plāna, gluda, ar apaļiem vai gareniem ,sveķiem pildītiem pūslīšiem. Koksne mīksta. Čiekuri vertikāli, slīpi uz augšu stāvoši.
Balzama baltegle otrā lieluma koks ar vidēji slaidu stumbru. Jaunībā ar pelēku, gludu mizu ar daudziem sveķu pūslīšiem. Pumpuri mazi, ar violetu nokrāsu, sveķaini. Čiekuri nelieli. Ziemcietīga un ēncietīga suga. Savvaļā aug Ziemeļamerikā.
Vienkrāsas baltegle izteikti plašs pirmā lieluma koks,stumbra miza tikai jaunībā gluda. Sakņu sistēma pasekla, bet ļoti plaša. Skujas garas, pelēkzaļas līdz sudrabainas, jo atvārsnītes atrodas izklaidus abās pusēs. Čiekuri palieli, strupi, tumši pelēki.
Sibīrijas baltegle pirmā lieluma koks ar šauri konisku, slaidu vainagu un nereti uz leju vērstiem zariem. Miza tumši pelēka, jaunībā gluda, ar sveķu pūslīšiem. Sakņu sistēma spēcīga. Skujas mīkstas, tumši zaļas. Čiekuri nelieli. Latvijas ziemās izturīga. Savvaļā aug Krievijas Eiropas daļas A un Sibīrijas taigas zonā. Koksni izmanto papīrrūpniecībā, mizu „”Kanādas balzama”” iegūšanai, bet no skujām iegūst ēteriskās eļļas.
Baltmizas baltegle liels, slaids koks ar gaiši pelēku mizu. Tumšas, šauras skujas un nelieli olveida čiekuri. Savvaļā aug Mandžūrijā un Korejā.
Amūras baltegle.
HEMLOKEGLE
Hemlokegle, suga ir mūžzaļš, liels skuju koks ar samērā slaidu stumbru. Miza brūni pelēka. Skujas pamīšus, samērā īsas, plakanas, ar gaišām atvārsnīšu svītrām apakšpusē. Čiekuri mazi, līdz 3 cm gari, nokareni. Savvaļā izplatīta Ziemeļamerikā, Ķīnā, Himalajos, Japānā.
KADIĶI,PAEGĻI
Mūžzaļi koki, visbiežāk krūmi. Stumbrs stāvs, taisns, rievains. Miza pelēcīga. Vainags no cilindriska līdz koniskam. Laba ziemcietība. Aug dažādās augsnēs. Savvaļā sastopama visā Eirāzijā, Centrāleiropā, Ziemeļamerikā.
Zviedrijas kadiķis izplatīts zemēs ap Baltijas jūru un Krievijas Eiropas daļas Z. Ir atliektas dzinumu galotnes. Augums šaurs, piramidāls.
Ķīnas kadiķis savvaļā aug Ķīnas ZA un Korejā. Neliels krūms ar tieviem dzinumiem un sīkām abējādām – adatveida, zvīņveida –skujām.
Sabīniešu/kazaku kadiķis ir klājenisks krūms ar gulošiem līdz paciliem zariem. Skujām raksturīga asa smarža, tās līdz 10 gadiem pēc dīgšanas ir adatveida. Čiekurogas ar izteiktu kātiņu, 5-7 mm platas, apaļas. Savvaļā aug Dienvideiropas un Viduseiropas kalnos, Krimā, Kaukāzā, Dienvidurālos, Mazāzijā, Rietumsibīrijā.
EGLES
Mūžzaļi, lieli vai vidēji lieli koki. Zari samērā īsi. Skujas adatveida, pamīšus, četršķautņainas. Čiekuri nokareni, olveida līdz cilindriski, nokrīt veseli, nesairuši.
Parastā egle pirmā lieluma koks ar taisnu, maz rauktu stumbru. Jaunu koku miza pelēka, veciem- tumši pelēka. Vainags blīvs, konisks. Sakņu sistēma sekla. Skujas 1,2- 2,5 cm garas. Ēncietīga un vēja neizturīga suga. Latvijā aizņem 19% no mežu kopplatības.
Asā egle apstādījumos iecienīts pirmā lieluma koks ar taisnu stumbru, brūni pelēku vai pelēku mizu. Skujas izteikti četršķautņainas un cietas, 2-3 cm garas, tumši zaļas, zilgani pelēkzaļas līdz sudrabainas. Savvaļā aug Ziemeļamerikā Klinšu kalnos. Saulmīļi un ziemcietīga suga.
Serbijas egle pirmā lieluma koks ar šauri konisku vainagu un izteikti smailu galotnes daļu. Sānzari īsi. Stumbrs taisns un slaids, ar tumši brūnpelēku mizu. Skujas plakanas un galā pastrupas, čiekuri nelieli, 3-6cm gari. Savvaļā ir Eiropas pirmsleduslaikmeta relikts, patvērusies Serbijā.
Ķīnas asā, skarbā, pūķa egle pirmā lieluma koks ar dzeltenpelēkiem dzinumiem. Skujas īsākas kā parastai eglei, čiekurs 6-10cm gari. Savvaļā aug Rietumķīnas kalnu nogāzēs.
Ajānu, Hokaido egle lēnaudzīga, ar platām skujām, pelēkbrūnu mizu ar apaļīgām plēksnēm, neregulāru, paplatu vainagu. Čiekuri mazi, līdz 4 cm gari. Savvaļā aug Mandžūrijā, Sahalīnā, Ziemeļkorejā, Ziemeļjapānā un Kuriļu salās.
Melnā egle – paliels koks ar plati konisku augumu. Čiekuri mazi, skujas tumši zilganzaļas, īsas, ap 8 mm garas. Savvaļā aug Ziemeļamerikas mežu joslā. Latvijā kultivēta reti.
Austrumu egle ar konisku vainagu, tumši brūnu, zvīņainu mizu. Skujas ļoti īsas, ap 5 mm garas, cietas, tumši zaļas. Čiekuri vārpstveida cilindriski, palieli, ap 8 cm gari. Savvaļā aug Rietumkaukāza un Turcijas kalnu mežos. Latvijā kultivē ļoti reti.
PRIEDES
Mūžzaļi vienmājas koki, retāk savvaļā kalnos klājeniski vai pacili krūmi, mizas kreve ar plaisām vai zvīņām, zari mieturos. Skujas lineāras, pušķos pa 2,3 vai 5. Pavairo ar sēklām.
Parastā priede sasniedz 45 m augstumu, stumbrs taisns, slaids. Miza virs krevēs gluda, iedzeltena līdz oranži brūna. Koksne sveķaina. Vainags skrajš. Sakņu sistēma plastiska.
Kalnu priede līdz 5 m augsts krūms ar blīvu vainagu, lokaniem zariem. Skujas cietas, bet elastīgas, tumši zaļas, 3-5 cm garas. Čiekuri koniski, olveida. Savvaļā aug Viduseiropas, Balkānu, Apenīnu kalnu sistēmās.
Melnā priede ar plati konisku vainagu, rupju zarojumu, tumšu stumbra un zaru krevi. Sakņu sistēma ar spēcīgām sānsaknēm. Skujas pa 2 īsvasās, 8-15 cm garas. Čiekuri olveida, 5-8 cm gari. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnos, arī Grieķijā, Balkānos un Itālijā.
Veimuta priede ar slaidu stumbru, samērā plānu mizu, kreve nav bieza. Skujas īsvasās pa 5, mīkstas, 5-10 cm garas. Čiekuri nokareni, atgādina egļu čiekurus. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantiskās daļas kalnu mežos.
Rumēlijas/Maķedonijas priede stumbrs rauktāks, kreveļaināks kā iepriekšējai. Savvaļā aug Balkānu pussalā, Albānijā, Grieķijā. Latvijā kultivēta ļoti reti. Jau 10 gadus veci koki ražo čiekurus. Ziemcietīga.
Benksa priede līdzīga parastai priedei, sīkāka, plēkšņaināka miza, skujas 2-4 cm garas, čiekuri 3-5 cm gari. Savvaļā aug Ziemeļamerikas ZA daļā līdz pat meža Z robežai.
Eiropas ciedrupriede ar rauktu stumbru un plati olveida vai konisku, stipri zarainu vainagu. Skujas 5-8 cm garas, čiekuri olveida ,6-7 cm gari, sēklas līdz 12 mm garas, ēdamas.
Sibīrijas ciedrupriede ar 14 cm garām skujām, čiekuri līdz 13 cm gari un 8 cm plati. Savvaļā aug Krievijas Eiropas daļas ZA, Urālu un Sibīrijas mežu joslā.
Korejas ciedrupriede, koks ar slaidu stumbru. Skujas zilganzaļas no 15-20 cm garas, čiekuri koniski un sasniedz 15-18 cm garumu. Savvaļā aug Amūras lejtecē, Mandžūrijā, Korejā un Japānā. Ēncietīga un ziemcietīga suga.
TŪJAS
Mūžzaļi vienmājas koki vai krūmi. Dzinumi plakani. Skujas zvīņveida. Čiekuri ap 1 cm gari. Savvaļā aug Ziemeļamerikā un Austrumāzijā.
Rietumu tūja vidēja augstuma koks, bieži krūmveida. Stumbrs raukts, miza pelēkbrūna, nolobās ar gareniskām šķiedrām. Koksne samērā viegla. Savvaļā aug Ziemeļamerikas atlantiskajā daļā. Latvijā ziemcietīga. Labi panes vainaga cirpšanu.
Milzu tūja pirmā lieluma koks. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekrastē. Skujas zvīņveida. Jaunībā vajadzīgs apēnojums.
KĻAVAS
Vasarzaļi koki, retāk krūmi, ar pretējām lapām. Ziedi vainagos, ķekaros vai skarās. Auglis dubults-spārnains riekstiņš, kas nogatavojas skaldās 2 spārnuļos. Ģintī ap 150 sugu, sevišķi daudz Ķīnā un Japānā.
Parastā kļava pirmā lieluma koks ar taisnu stumbru un tumšpelēku, gareniski saplaisājušu, samērā plānu mizas krevi. Koksne gaiša un blīva, ar izteiktām gadskārtām. Vainags plašs. Savvaļā gandrīz visā Eiropā. Mūža ilgums 150-200 gadiem. Ēncietīga. Labs medus augs. Koksni izmanto mēbeļrūpniecībā, amatniecībā, mūzikas instrumentu un sporta inventāra izgatavošanā.
Kalnu kļava liels koks ar taisnu stumbru, samērā plānu, plēkšņainu, brūni pelēku mizu. Koksne ar zīdainu spīdumu, cietāka kā parastai kļavai. Vainags plaši izplests. Lapas ar 5 daivām, 10-15 cm garas, platas. Ziedi dzeltenzaļi, nokarenās, līdz 16 cm garās skarās. Savvaļā aug Eiropas vidusdaļas un dienviddaļas kalnos, Mazāzijā. Ziemcietīga.
Lauku kļava ar brūnpelēku mizu. Lapas nedaudz vairāk platas nekā garas, ar 5 strupām daivām. Lapas kāts vasarās ar piensulu. Lapu krāsa koši zaļa. Ziedi pa 10-20 stāvos vairogos. Savvaļā aug Centrāleiropas un Rietumeiropas mežastepju un stepju zonā, Kaukāzā, Krimā, Ziemeļāfrikas kalnos. Nektāraugs, koksne sarkanīga, blīva un elastīga.
Sudraba kļava pirmā lieluma koks, dažkārt veido vairākus stumbrus.Miza pelēka, lobās gareniskās plēksnēs. Koksne mīksta un gaiša. Lapas 8-12 cm garas, daivu gali smaili, mala dziļi zāģzobaina, virspuse gaiši zaļa, apakšpuse sudrabaini zilgana, sākumā ar matiņiem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļas Apalaču kalnu, Lielo ezeru un Misisipi baseinu lapu koku mežos.
Cukura kļava liels koks. Lapas izteiksmīgas, apakšpuse pelēcīga, bez piensulas, rudenī koši krāsojas. Sulā daudz cukura. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā un Apalaču kalnos līdz Misisipi baseinam. Ziemcietīga suga.
Ošlapu kļava paliels koks, bet nereti veido vairākus stumbrus, aug kā krūms. Miza pelēcīgi dzeltena, ar šaurām garenrievām, kas vecākiem kokiem atdalās garām plēksnēm. Koksne gandrīz balta, mīksta. Lapas 10-30 cm garas. Mūža vidējais ilgums 40-60 gadi. Dekoratīva.
Tatārijas kļava – neliels koks vai augsts krūms.Miza tumši pelēka, gandrīz gluda.Koksne cieta un sīksta. Lapas iegareni olveida, veselas, 5-10cm garas. Ziedi nelieli, īsās, stāvās 5-7 cm garās skarās. Augļi veido asi leņķi, riekstiņi slīpi ovāli. Savvaļā aug Dievidaustrumu Eiropas mežastepēs, Balkānos, Kaukāzā un ,Mazāzijā. Sausumizturīga. Apstādījumos labi pamanāmi košie augļu spārnuļi un lapas rudenī.
Neīstā Zībolda kļava ir neliels koks, dzinumi smalki un ar baltu apsarmi. Lapas ar 9-11 daivām, pamats sirdsveida, rudenī labi krāsojas atklātās vietās. Savvaļā aug Mandžūrijā un Korejā.
Kailā kļava līdz 8 m augsts koks vai krūms, lapas ar 3 dziļām daivām, apakšpusē zilganas, rudenī koši dzeltenas. Laba ēncietība. Savvaļā aug Ziemeļamerikas R daļas Klinšu kalnos.
ZIRGKASTAŅAS
Vasarzaļi koki vai lieli krūmi. Lapas pretējas, starainas. Ziedi parasti divdzimumu, vairāku ziedu stāvās galotnes skarās. Auglis ir ādaina pogaļa ar gludu vai dzeloņveida izaugumiem klātu virsmu.
Parastā zirgkastaņa līdz 30 m augsts koks ar taisnu stumbru. Miza pelēka. Veidojas spēcīga mietsakne. Koksne dzeltenīgi balta, mīksta, viegla. Pumpuri līdz 25 mmgari. Ziedu skaras 20-30 cm garas. Savvaļā aug Z Grieķijā un D Bulgārijā lapu koku mežos kalnu nogāzēs.
Dzeltenā/palsā zirgkastaņa līdz 18 m augsts koks ar plašu vainagu. Lapām kāti ar matiņiem. Ziedi bāli līdz koši dzelteni. Pogaļa gluda, 3-5 cm plata. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļas mitrās kalnu nogāzēs un ielejās. Zied bagātīgi, bet augļus ražo reti.
Kailā zirgkastaņa 2-3 m augsts, plašs krūms. Lapiņas 5-7, iegarenas un nosmaiļotas, 8-20 cm garas, apakšpusē ar pelēkiem matiņiem. Ziedi balti, 20-30 cm garās skarās virs lapām. Augļi 3-4 cm gari. Zied vēlu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas DA daļā.
Sārtā/hibrīdā zirgkastaņa ir liels koks. Ziedi dzeltenīgi sārti. Savvaļā aug ASV Alegeini kalnos Apalačos. Latvijā sastopama ļoti reti.
KORINTES
Vasarzaļi krūmi vai nelieli koki ar plānu, gludu mizu. Gaismas prasīgas. Ziemcietīgas, dūmgāzu izturīgas.
Vārpainā korinte(64) ir 4-8 m augsts krūms. Ziedi pa 4-10 stāvos, ķekaros. Augļi sākumā sarkani, vēlāk ar zilganu apsarmi, saldi. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastē un Lielo ezeru reģionā.
Lamarka/varasarkanā korinte augsts krūms. Savvaļā aug Kanādas A daļā. Latvijā sastopama pareti.
ATRAGENE
Krūmveida vīteņaugs ar koksnainu stumbru un vasarzaļām lapām. Ziedi pa vienam lapu žāklēs. Augļi viensēklas riekstiņi ar garu, sausu, sarainu irbuļa atlieku.
Alpu atragene(68) savvaļā aug Dienvideiropas un Viduseiropas kalnu mežos. Līdz 3 m augsta, ziedi zilgani. Latvijā kultivē reti.
BĀRBELE
Mūžzaļi, ziemzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi. Lūksne un koksne koši dzeltena. Ģintī ap 450 sugu.
Parastā bārbele –spēcīgs, vasarzaļš , 2-3 m augsts krūms ar sarkanbrūniem, šķautņainiem zariem. Ziedu ķekari 4-6 cm gari ar 8-25 ziediem. Savvaļā aug Dienvidsomijā, Eiropas D daļā un Kaukāzā. Augļi bagāti ar vitamīniem, tos lieto tautas medicīnā. Ogas, koksne, miza un saknes satur izturīgu tekstiliju krāsvielu. Ziedos daudz nektāra.
BĒRZI
Vasarzaļi koki vai krūmi. Lapas vienkāršas, veselas, pamīšus, ar robainu malu.
Dzeltenais/Alegeini bērzs ar slaidu stumbru un dzeltenbrūnu līdz pelēku tāsi. Ātraudzīga, ziemcietīga. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantiskās piekrastes Z daļas mitrājos.
Akmens bērzs ar rauktu un zarainu stumbru, dzeltenbalti pelēcīgu mizu un plašu vainagu, ar koši baltu zaru mizu. Savvaļā aug Amūras lejteces, Kamčatkas, Sahalīnas, Kuriļu salu un Japānas ziemeļdaļas kalnos. Koksne ļoti vērtīga. Latvijā sastopams ļoti reti.
Sīkstais/ķiršu bērzs līdz 20 m augsts koks, stumbra miza nenolobās. Dzinumi gandrīz kaili, saberžot ar raksturīgu kamparam līdzīgu smaržu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļas upju ielejās. Latvijā sastopams ļoti reti.
Papīra bērzs ar nedaudz izlocītu stumbru. Miza balta, nolobās garām, plānām plēksnēm kā papīrs. Savvaļā aug Ziemeļamerikā. Pilnīgi ziemcietīga, skaista apstādījumu suga.
SKĀBARŽI
Vasarzaļi koki un krūmi ar plānu, pelēku, gludu mizu ar plānu krevi. Viendzimuma ziedi spurdzēs. Augļi rievaini riekstiņi .
Parastais skābardis Latvijā līdz 25 m augsts koks. Miza gaiši pelēka, tikai vecākiem kokiem tā nedaudz plaisā. Koksne pelēkbalta, ļoti cieta, bet mitros apstākļos neizturīga. Sakņu sistēma labi veidota. Augļu spurdze pagarinās līdz 15 cm, auglis 6-7 mm garš, saplacināts, rievains, zaļi pelēks. Mūža ilgums līdz 150 gadiem. Savvaļā aug Centrāleiropā un Austrumeiropā, Kaukāzā un Tuvajos Austrumos. Suga ierakstīta Sarkanās grāmatas 2.kategorijā.
Amerikas dižskābardis ar taisnu stumbru, slaids. Stumbra miza gaiši pelēka, plāna, gluda. Koksne ar labām mehāniskām īpašībām, arī dekoratīva. Lapas 5-10 cm garas, koši zaļas, mala viļņota vai ar retiem robiņiem. Sēkla ir brūns, asi trīsšķautņains, 1-1,5 cm garš rieksts. Savvaļā aug Centrāleiropas un Rietumeiropas kalnu lapu koku mežos Mūža ilgums 200-300 gadu. Vērtīgo koksni izmanto mēbeļrūpniecībā, vagonu būvniecībā, parketa gatavošanā. Rieksti ir meža dzīvnieku barība.
Kardēnas skābardis
KĀRIJAS
Vasarzaļi koki, lapas nepāra plūksnaini saliktas. Zied lapu plaukšanas beigās. Dekoratīvs koks.
Sirdsveida kārija liels koks ar gaiši pelēkbrūnu mizu un pelēkiem dzinumiem. Kaulenis lodveida, 2-3,5 cm plats, ar plānu apvalku, kas atveras līdz pusei. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā no Kanādas līdz Floridai.
Plēkšmizas kārija liels koks, lēnaudzīgs ar gaiši pelēku mizu, kas atlobās garām plēksnēm. Pumpuri plati olveida ar daudzām matainām zvīņām. Kaulenis gareniski nedaudz saplacināts, 2,5-6 cm plats. Savvaļā aug ASV Atlantijas okeāna piekrastes mežos. Amerikas pirmiedzīvotāji pavasara sulu izmantoja cukura iegūšanai un koksni- gaļas apkūpināšanai.
KATSURA
Vasarzaļi koki. Augļi nelieli, galotnē liekti someņi ar daudzām sīkām, spārnainām sēklām. Pavairo ar sēklām.
Japānas katsura līdz 15 m augsts koks, parasti vairāku stumbru stāvs koks. Lapas olveida līdz apaļas ar sirdsveida pamatu, 4-6 cm garas ar robainu malu. Rudenī dzeltē, pirms nobiršanas smaržo kā piparkūkas. Augļi 15-20 mm gari, sēklas brūnas.
LAZDAS
Vasarzaļi krūmi. Auglis ir vienas sēklas rieksts, kuru ietver dažāda garuma kausveida seglapas.
Parastā lazda ir 4-5 m augsts, stāvs krūms. Stumbra miza gluda, plāna, brūngani pelēka. Sakņu sistēma sekla. Augļi pa vairākiem kopā, apaļi vai nedaudz gareni. Aug samērā lēni.
Kokveida lazda savvaļā liels koks, taisnu stumbru, plati konisku vainagu. Augļi pa 3-8, ļoti cietu čaulu. Var sasniegt 200 gadu vecumu. Savvaļā aug Balkānos, Kaukāzā, Mazāzijā un Irānā.
Snuķaugļu lazda līdz 3 m augsts krūms. Rieksts iegarens, mazs, seglapas cieši sakļāvušās garā stobrā. Ziemcietīga. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes mežos.
Amerikas lazda līdz 2 m augsts krūms. Rieksti nelieli, seglapas divreiz garākas par riekstu, galos šķeltas un riekstu nosedz. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes mežos.
SEGLIŅI
Eiropas segliņš līdz 3-5 m augsts krūms, ar pelēku, korķainu, nedaudz mīkstu mizu. Savvaļā aug Eiropas mērenajā jaukto un lapu koku mežu zonā. Aug lēni.
Kārpainais segliņš ap 2 m augsts krūms, zaļie ,tievie dzinumi ar sīkām, melnām kārpiņām. Lapas rudenī krāsojas dzeltenas. Pogaļa sarkana, sēklas melnas. Savvaļā aug Austrumeiropas, Kaukāza, Mazāzijas un Balkānu mežu joslā.
Pundursegliņš ziemzaļš, ložņājošs vai pacils, līdz 80 cm augsts krūms. Augļi sīki, sarkani. Sēklas brūni sarkanas oranžā sēklsedzē. Savvaļā aug Austrumeiropā Karpatos, Balkānos līdz Vidusāzijai un Ķīnai.
OSIS
Vasarzaļi koki ar gludu mizu. Zied pirms lapu plaukšanas. Auglis ir riekstiņš ar spārnu vienā plāksnē. Savvaļā ir 65 sugas.
Pensilvānijas/sarkanais osis līdz 20 m augsts koks. Auglis 3-6 cm garš, spārns divreiz garāks par sēklu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā. Ziemcietīgs, labi panes apgriešanu.
Zaļais osis samērā gludu stumbru. Lapiņas olveida, koši zaļas, augļa spārns sēklas garumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā.
Amerikas osis liels koks ar plati olveida vainagu. Lapas garas. Lapas rudenī krāsojas spilgtā purpura vai dzeltenā krāsā. Savvaļā aug ASV vidējā un austrumu daļā mitros lapu koku mežos.
Mandžūrijas osis liels, lēnaudzīgs koks. Lapas lielas, ar spārnainu asi, lapiņas 9-11.Augļi iegareni lancetiski, apaļīgos pušķīšos. Savvaļā aug Mandžūrijā, Japānā.
BURVJULAZDAS
Virdžīnijas burvjulazda ir 2-3 m augsts krūms ar 8-15 cm garām, gaiši zaļām, gandrīz kailām lapām. Zied oktobrī, novembrī. Augļi nogatavojas nākamā gada rudenī. Savvaļā aug Ziemeļamerikas ZA daļā. Lapas un dzinumu mizu Amerikas indiāņi lietoja kā ārstniecības līdzekļus.
EFEJAS
Eiropas efeja, kura kāpelē līdz 4 m augstumam. Lapas mūžzaļas, uz veģetatīviem dzinumiem trīsdaivainas līdz piecdaivainas, 4-6 cm garas. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā.
RIEKSTKOKI
Vasarzaļi koki, retos gadījumos lieli krūmi ar plašu vainagu. Lapas pamīšus, lielas, nepāra plūksnaini saliktas, bez pielapēm. Auglis kaulenis ar 2-4(10) nepilnīgi nodalītiem cirkņiem. Sēklu dīgļi ēdami un diētiski ļoti vērtīgi. Koksne ar oriģinālu tekstūru un labām koksnes mehāniskajām īpašībām.
Pelēkais valrieksts līdz 30 m augsts koks ar taisnu stumbru un plaši izplestu vainagu. Miza pelēka. Lapas gaiši zaļas, 50-70 cm garas. Augļi iegareni, olveida, saraini, ļoti lipīgi. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A dalā.
Mandžūrijas rieksts līdz 25 m augsts koks ar tainu, samērā rauktu stumbru. Plašs, skrajs, zems vainags. Lapas līdz 125 cm garas, lapiņas 10-20 cm garas. Augļi iegareni vai olveida, galā nosmaiļoti, mataini, lipīgi, 4-6,5 cm gari. Savvaļā aug Amūras lejtecē, Mandžūrijas Z daļā. Ziemcietīgs, ļoti ātraudzīgs.
Ailantlapu valrieksts līdz 20 m augsts, plašs koks ar zemu zarojumu. Lapas 40-50 cm garas, ar 8-10 garām lapiņām. Augļi gandrīz apaļi vai iegareni, ar smailu galu un ar matiņiem, nedaudz lipīgi 4-5 cm gari. Savvaļā aug Japānā platlapu koku mežos kalnu nogāzēs.
Melnais valrieksts liels koks ar slaidu stumbru. Lapas 25-50 cm garas, ar 13-19 lapiņām. Auglis, 4-5 cm plats, kauliņa apvalks brūni melns, ļoti biezs. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā.
ĀBELES
Plūmjlapu ābele – sākotne meklējama Ķīnā un Korejā. Ziedi lieli un koši balti. Ziemcietīga. Latvijā reti sastopama.
Ogu ābele savvaļā aug Austrumsibīrijā, Mongolijā un Mandžūrijā, arī Ķīnā. Paliels koks, ziedi balti, ar spilgtiem ,krāsainiem augļiem.
Toringo ābele neliels koks ar iegarenām, šķeltām lapām. Savvaļā izplatīts Japānā, Korejā un Ziemeļaustrumu Ķīnā. Ziemcietīga.
Dzumi ābele – neliels koks ar plaši izplestu vainagu. Savvaļā aug Japānā.
MIKROMELE
Vasarzaļi koki vai lieli krūmi ar vienkāršām lapām. Radniecīgi pīlādžiem. Ziedi balti, nelielos, skrajos vainagos. Augļi nelieli āboli. Savvaļā aug Krievijas Tālajos Austrumos, Japānā un Mandžūrijā.
KORĶA KOKS
Vasarzaļi koki, lapas pretējas, nepāra plūksnaini saliktas no 3-13 lapiņām. Auglis melns kaulenis ar eļļainu ārējā apvalka mīkstumu. Ziedi dzeltenzaļi, skarās.
Amūras korķakoks līdz 15-20 m augsts koks ar plašu vainagu un līdz 7 cm biezu korķa kārtu uz stumbra un zariem. Rudenī lapas koši dzeltenas, bet nobirst agri. Savvaļā aug Mandžūrijā, Ziemeļkorejā, Krievijas Piejūras novadā. Ziemcietība laba.
FILADELFI
Neīstie jasmīni. Vasarzaļi krūmi. Ziedi stāvās, skrajās vārpās. Aromātiski. Zied jūnijā-jūlijā, bet sēklas izbirst septembrī- decembrī.
Kaukāza filadelfs stāvs vai pārkarens krūms ar brūniem dzinumiem un smaržīgiem ziediem.
Luisa filadelfs līdz 2,5 m augsts, stāvs krūms, palielām lapām un koši baltiem, lieliem ziediem pa 7-11, bez aromāta. Bagātīgi zied. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Klusā okeāna piekalnes mežos.
Pūkainais filadelfs
Lemuāna filadelfs neliels krūms, 1,5-2,5 m augsts. Ziedi pa trīs.
IRBEŅSPIREJA
Parastā irbeņspireja līdz 3m augsts, spēcīgs krūms ar izplestiem zariem un biezu vainagu. Ziedi 10-12 mm diametrā, balti, putekšņlapas karmīnsarkanas. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastē.
OZOLI
Sarkanais ozols ar taisnu, slaidu stumbru, miza gluda ar plānu krevi. Lapas plati eliptiskas, 12-25 cm garas. Zīles strupas, apaļīgas, 2-2,5 cm garas, sarkanbrūnas, kauss ar rupju vīkalu. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastē.
Klinšu ozols ar slaidu stumbru un tumši krevainu mizu. Vainags ieapaļš, sakņu sistēma spēcīga. Lapas ar 5-7 noapaļotu galveno daivu pāriem. Zīles sēdošas, 1,5-3,5 cm garas. Savvaļā aug Viduseiropā kalnu lapu koku mežos, Polijā, Krimā, Ziemeļkaukāzā.
Dižzīļu ozols
ROBĪNIJAS
Baltā robīnija līdz 22 m augsts, ļoti ērkšķains koks ar kailiem vai vāji matainiem dzinumiem. Lapas dzeltē tikai vēlos rudeņos. Ziedi balti, 8-12 cm garos ķekaros, smaržīgs, labs nektāraugs. Pākstis līdz 10 cm garas. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes kalnu lapu koku mežos.
PLŪŠKOKI
Vasarzaļi krūmi vai nelieli koki. Ziedi čemurveida vairogos, sīki. Auglis kaulenis ar 3-6 kauliņiem.
Melnais plūškoks ir 3-8 m augsts krūms, miza gaiši pelēka. Lapas 15-20 cm garas. Ziedkopa plakani čemurveida, ar baltiem vai dzeltenīgiem ziediem. Auglis lodveida, melni violets, ar tumšu, sulīgu mīkstumu. Savvaļā aug Viduseiropā un Dienvideiropā, Balkānos un Kaukāzā.
Sarkanais plūškoks ir 1,5-3 m augsts krūms ar pelēku vai brūnu mizu. Lapas 12-15 cm garas. Ziedkopas stāvas skaras ar zaļganbaltiem līdz dzeltenbaltiem ziediem. Augļi lodveida, koši sarkani. Savvaļā aug Viduseiropā un Dienvideiropā.
CERIŅI
Amūras ceriņi nelieli, stāvi, 5-7 m augsti koki vai krūmi ar lielām lapām un lielām, krēmbaltu, sīku ziedu skarām. Zied jūlija vidū. Savvaļā aug Ziemeļķīnā, Mandžūrijā. Latvijā aug reti.
LIEPAS
Amerikas liepa liels koks, sasniedz 15-20 m augstumu. Lapas ļoti lielas, zied augusta sākumā. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā. Latvijā reti sastopama.
Amūras liepa liels koks, lapas abpusēji zaļas. Zied pati pirmā- jau jūnija vidū. Savvaļā aug Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Latvijā reti sastopama.
Krimas liepa – koks ar gludu mizu un it kā nolīkušu vainagu, spīdīgām, tumši zaļām lapām, kas sausos rudeņos krāsojas spilgti dzeltenas. Zied jūlija beigās. Ziemcietīga.
Sudrabliepa liels koks ar plati konisku vainagu uz izteiksmīgām apakšpusē sudrabpelēkām lapām. Zied pati pēdējā- augusta vidū. Savvaļā aug Dienvidaustrumu Eiropā, Mazāzijā.
Platlapu/vasaras liepa – zied jūnija otrajā pusē. Savvaļā sastopama Viduseiropā, Kaukāzā, Dienvideiropā un Atlantijas okeāna piekrastē.
IRBENES
Parastā irbene līdz 4 m augsts, plašs krūms. Ziedkopa līdz6-10 cm plata, vairogveida, malējie ziedi sterili ar lielu baltu apziedni, vidējie ziedi sīki. Auglis iegarens, sarkans , sulīgs , kaulenis ar skābi rūgtu garšu. Savvaļā aug Eiropas un Sibīrijas mežu joslā.
VĪNAKOKI
Amūras vīnakoks- vasarzaļa, līdz 25 m gara liāna. Stumbrs savvaļā sasniedz 18 cm diametru. Melna, rievaina miza. Lapas ļoti daudzveidīgas. Rudenī lapas krāsojas dzeltenos, oranžos un karmīnsarkanos toņos. Savvaļā aug Krievijas Tālajos Austrumos, Ziemeļmandžūrijā, Korejā.
Lapsu vīnakoks –vasarzaļa, līdz 20 m gara liāna, ar stumbra diametru līdz 60cm. Lapas lielas, 10-18 cm garas. Ziedkopas līdz 12-15 cm garas. Ogas lodveida. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā. Latvijā kultivē reti.
VEIGELAS
Stāvi vai paplesti krūmi, kas neveido atvases, ar parupju sakņu sistēmu. Zied maijā, jūnijā.
Agrā veigela – līdz 1,5 m augsts krūms ar nelielām, matainām lapām un sārtiem līdz purpursarkaniem ziediem. Zied ļoti agri – jau maija vidū. Savvaļā aug Mandžūrijā un Korejā. Latvijā kultivē pareti.
SAUSSERDIS
Stāvi, ložņājoši vai vijīgi vasarzaļi krūmi. Zari ar paresnu, baltu vai rūsganu serdi. Lapas pretējas, vienkāršas, veselas. Augļi- ogas, brīvas vai pa pāriem. Labi nektāraugi ar dažādu ziedēšanas laiku.
Parastais sausserdis 2-4 m augsts krūms. Pumpuri slaidi, mataini. Lapas plati olveida, 3-6 cm garas. Augļi tumši sarkani, plati lodveida, pilnīgi saauguši. Zied maijā.
Zilais sausserdis – paliels krūms, ieviests no Viduseiropas kalniem. Praktiski dzinumi un lapas. Sastopams ļoti reti.
Alpu sausserdis – vidēji liels, ēncietīgs, ziemcietīgs krūms. Izceļas ar koši zaļām lapām un lieliem augļiem. Savvaļā aug Dienvideiropas kalnos. Latvijā ļoti reti.
Ruprehta sausserdis – paliels krūms ar baltiem ziediem, kas noziedot dzeltē. Ēncietīgs un ziemcietīgs. Savvaļā aug Mandžūrijā un Ziemeļķīnā. Reti sastopams.
PĪLĀDZIS
Zviedrijas pīlādzis, vidējs, 10-15 m augsts, lapas sekli, asi un noapaļoti daivainas. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas kalnu un mežastepju zonā.
SPIREJAS
Goblapu spireja ir 1,2-32 m augsts krūms. Agra, ziemcietīga, vidēji izskatīga. Savvaļā aug Viduseiropas un Rietumsibīrijas mežu joslā.
Vidējā spireja ir 1,2-1,5 m augsta. Savvaļā aug Austrumeiropas un Sibīrijas mežu joslas D daļā un mežastepēs. Zied vidēji bagāti, ziemcietīga.
Bijāra spireja’1,2-1,5m augsts krūms, ļoti dekoratīvs. Ziemcietīgs.
STAFILEJA
Vasarzaļi krūmi vai nelieli koki, gludu mizu. Ziedi galotnes skarās, vainaglapas baltas vai iesarkanas. Auglis paliela, pūslim līdzīga, 2-3 daivu ādaina pogaļa ar 2-3 zirnim līdzīgām, gludām , spīdīgām sēklām.
Plūksnlapu stafileja- līdz 4 m augsts krūms. Ziedi 1 cm gari, 12 cm garās, nokarenās skarās. Zied jūnijā. Savvaļā aug Viduseiropas un Dienvideiropas, Mazāziju kalnu lapu koku mežu pamežā.
GRIMOŅI
Asinssarkanais grimonis- 2-8 m augsts, stāvs krūms. Lapas plati eliptiskas vai olveida, 6-10 cm garas, zaļas. Ziedi vairogos, balti. Auglis zili melns ar baltganiem punktiem. Savvaļā aug Eiropas jaukto mežu un mežastepju zonā.
Baltais grimonis 3m augsts krūms sarkaniem dzinumiem. Ziedi dzeltenbalti, augļi balti, ar viegli zilganu nokrāsu. Savvaļā aug Eirāzijas mežu joslā.
SNIEGOGAS
Strautu, baltā sniegoga ir 1,5 m augsts krūms ar kailiem dzinumiem. Augļi balti, lodveida, 8-12 mm gari, saglabājas zaros arī ziemā. Savvaļā aug Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna piekrastē. Zied jūnijā, augļi ienākas oktobrī.
AKTINĪDIJA
Mandžūrijas/parastā aktinīdija-līdz 10-15 m gara liāna. Lapas olveida, 8-10 cm garas, lapām plaukstot ir bronzas nokrāsa, vēlāk tās ir zaļas, ziedēšanas laikā virspusē redzami prāvi balti plankumi, kas pēc noziedēšanas kļūst sarkani līdz karmīnsarkani. Augļi iegareni elipsoidāli līdz cilindriski. Savvaļā aug Korejā, Mandžūrijā, Japānā, Krievijas Tālajos Austrumos.
ĶIRŠI
Maksimoviča ķirsis- neliels koks, kas savvaļā aug Mandžūrijā un Japānā, zied aprīlī, augļi ienākas jau maijā.
Sārdženta ķirsis-dzinumi un lapas šai sugai ir kailas, zied lieliem , bāli rozā ziediem. Savvaļā aug Japānā, Mandžūrijā, Tālajos Austrumos.
VILKĀBELES
Līkkausa krustābele
Duglasa krustābele-neliels, 5-12 m augsts koks, savvaļā aug Ziemeļamerikas mežu zonas Z daļā.
Daugavas krustābele
Vēdekļa krustābele-krūms vai neliels koks ar plašu vainagu, 5-7 m augsts. Savvaļā aug Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes upju ieleju mežos.
Dižērkšķu krustābele – 3-6 m augsts krūms ar sevišķi gariem ,tieviem ērkšķiem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas ZA piekrastē no Kanādas DA līdz Minesotai ASV.
Vidējā krustābele
Plūmjlapu krustābele-hibrīds, kuru kultivē pavecos parkos.
Pamīkstā krustābele-neliels, 6-10m augsts koks, arī krūms ar daudziem pagariem ērkšķiem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļas piekrastē un kalnos.
Ugunssarkanā krustābele- neliels koks vai krūms ar spēcīgiem ērkšķiem, kailiem dzinumiem. Savvaļā aug Ziemeļamerikas A daļā.
Sārtā, sirdsveida krustābele
Kanādas krustābele
PARŪKKOKS
NUTKAS AVENE
